|
[08 Oct 2009|05:40pm] |
|
diskusijās par to, ko varētu gada atskaitē nominēt par gada minūti, tomēr jāpiekrīt, ka vislabāk būtu, ja gada minūte vēl tikai pienāktu. un tas nenozīmē, ka līdzšinējā gada minūte būtu bijis kaut kas traģiski briesmīgs, kas galvā radījis traumatisku bojājumu uz mūžu, bet gan fakts, ka šobrīd pēc tās ir nelāgas pēcgaršas. droši vien vislabāk, ja gada minūte ir pavērsiens mazliet skaistākai nākotnei vai vismaz tagadnei, bet ja šobrīd šķiet, ka līdzšinējā gada minūte ir tikai kaut kas tāds, ko es varu tikai atcerēties, tad tā nedrīkst būt īstā gada minūte.
|
|
|
[08 Oct 2009|07:45pm] |
[19:40:43] k: par ko saraudājies?
[19:40:51] d: trīsreiz vari minēt
[19:44:09] k: noskatījies bēdīgu filmu?
[19:44:25] d: jā, un tā saucas 'mana dzīve'
|
|
|
[08 Oct 2009|09:46pm] |
|
tas, ka matīsa ielā smaržo pēc ziemas, neļauj aizmirst, ka kaut kad manas pasaules vēsturē ir bijusi tāda ziemassvētku sajūta, kas ļauj neviltoti priecāties par svecīšu liesmiņām un mandarīnu smaržām, karstvīniem un krustnagliņām, ziemassvētku dāvanām un piedošanas svētkiem, kas vairs nekad nešķitīs tik svarīgi kā bērnībā.
|
|