es gribētu dzīvot filmā 'šķēps un roze' jeb tajos laikos, kad meitenes katru dienu tina matos ruļļus un vienmēr izskatījās pēc podziņām, mācēja spēlēt klavieres un jauki smaidīt zēniem, nevis kārties viņiem kaklā. un visi zēni mācēja dejot valsi, lika pa kluso meiteņu somiņās rozes, nebaidījās atklāt jūtas un diezgan bieži pat gribēja staigāt rociņās, kā arī apprecēties. bet viss, ko es varu iedomāties tagad pa īstam, ir somiņa, kurā būtu tikai nauda un spogulītis, bet rozes šodien noder kaltēšanai un likšanai pie tējas, palīdzot sirds slimībām.