kad es biju ļoti maza, noskatīju kioskā caurspīdīgu maciņu rozā krāsā ar zivtiņām, bet toreiz, audzināšanas nolūkos, vecmāmiņa man to nenopirka. laikam jau es to maciņu gribēju ļoti un izmisīgi, jo atceros sapni, kurā turu to rokā - pilnīga bērna laime -, un tad briesmīga pamošanās, kad pirkstos vēl saglabājusies tirpoņa, it kā kaut kas ir tikko bijis rokā, bet vairs nav nemaz. un šonakt man bija līdzīgs sapnis, tikai ne par maciņiem. pamošanās sagādā vilšanos, gribas aizmigt un dzīvot sapnī pavisam.