. ([info]aktrise) rakstīja,
@ 2007-10-19 01:09:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
jau vissenākajās atmiņās par bērnību man ir neizskaidrojami milzīgas bailes no tumsas. vienmēr ir šķitis, ka tumsā dzīvo pārdabiskais, kas tieši nakts klusumā izlien no putekļaina slēpņa, klīst pa māju un rada kankšķinošas skaņas, kas tik ļoti liek satrūkties. šādos brīžos es neticu fizikai.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]aktrise
2007-10-22 00:21 (saite)
un kā ar biedējošiem trokšņiem?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zii
2007-10-22 01:02 (saite)
Tu trokšņus nepazīsti, tāpēc arī biedē. :)

Labsi, to, ka var iztrūkties no straujas kustības/trokšņa, pati labi pazīstu un neesmu vēl atkodusi, kā dīlot. Iecērt pa nerviem līdz paātrinātam pulsam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]aktrise
2007-10-22 01:04 (saite)
biedējošā fizika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?