so eighties
sasodīti labs vakar bija pasākums. codename: disco nite no. 2. īgnais hirins, kam māsa paziņoja, ka viņiem mājās tagad būs kaķis bija īgns tikai tik tālu, kamēr izdzirdēja pirmās skaņas no vecajiem labajiem astoņdesmitajiem un viņa pirmajām disenēm. džeks mums iemācīja dažus xtra deju soļus/kustības, kas bija tizli, ja, protams, tu neesi 80. gadu disenē. atsevišķi moves tika izmantoti visā vakara gaitā un ass tika kustināts uz nebēdu. neviens no mums gan neaizgāja tik tālu, kā kreituse, kuru novāca apsargi no podesta par bezgala skaisto 2 sekunžu deju. pirmo reizi es atrados savu darba kolēģu sabiedrībā ilgāk par trim minūtēm. pasākums bija no sērijas, ka tu beidzot vari dejot tā kā tu esi gribējis, bet esi kautrējies, jo neviena kustība nelikās tizla, viss tika norakstīts un astoņdesmito modes rēķina. izdejojāmies tik ilgi, ka pirms mums jau sen bija aizgājusi lielākā daļa diskotāju gan no anglikāņiem, gan no poligrāfiķiem. nu jā renāte, protams, bija savā elementā. what else... neapplaudēts nepalika neviens tā laika dancefloor killeris un jautrība sita gan vilni, gan mariju. izskatījos es pēc to gadu matemātiķa no provinces ar pielaizītu frizūru un tizlām brillēm. mājās bijām ap 06:00. par gt vēsture klusē, pēc neoficiālas informācijas spriežot, viņš patlaban atrodas pārvietojamā vagoniņā, čigānu taborā