backups / always leave the door open
kādus gadus atpakaļ mans viens no žurnālistikas elkiem - streips mācīja, ka pēc intervijas vajag atstāt "duvis atvērtas". pareizi arī mācīja! "atvērto durvju" ideja ir, ja esi sarunājis interviju, izdari savu darbu un aizej pēc iespējas labāk projām, lai vajadzības gadījumā atgrieztos. cilvēks, ar kuru būsi runājis un vadījis jaukus mirkļus kopā, tādējādi iegūstot abpusēju labumu, vienmēr gaidīs tevi atpakaļ, lai sniegtu savu speciālista vai vienkārši viedokli, ik pa laikam vēl piezvanot un pajautājot kā klājas... un bez iemesla. visam pamatā ir šīs "atvērtās durvis". lai arī, piemēram, tev nav vajadzības pēc jumiķa londonā, vai ugunsdzēsēja, kas piedalījies 11. septembra notikumos viedokļa, anyway, kādreiz noderēs. ja visi striķi trūkst un tu esi uz ielas ar pliku pakaļu, piezvani viņiem, nointervē, pagriez to kā skatu no musulmaņa puses un pārdod rīgas laikam. whatever! bet backup ir vajadzīgs, vēl apsveicamāk ir mācēt notēlot savam tagadējam darba devējam, kuram tu raksti par "priekuļu agrajiem" kartupeļiem, ka tev nav nekāda sakara ar cilvēkiem, kas toreiz 11. sept. kaut ko darīja lietas labā. ja es būtu darba devējs, man ik pa laikam uznāktu krīzes, zinot, ka mans žurnālistiņš man sapulcēs stāsta, cik apmierināts un priecīgs ir par savu darbu, bet patiesībā zina, ka es viņam neko neizdarīšu, jo viņam ir backup! es tiešām tagad saprotu, kāds muļķis biju, kad tagadējam darba devējam nezinot, speciāli izmetu visu pagātni krūmos, jo viņš mani pārliecināja, ka pie viņa man būs vislabāk... es vienkārši uzskatīju to par vajadzīgu - iznīdēt visu ar ko man sakars bija kādreiz, lai būtu fresh and powerful dodoties jaunajā dzīvē. nekad es vēl tā kā līdz šim nebiju noticējis sapnim :) streip, don't worry, i'll be back on the track, i'll leave the doors open, i'll be like everybody else...
p.s. da nekas, man tikai vajdzēja šito uzrakstīt, lai būtu atskaites punkts un pierādījums sev