sushiray
sushi. pienāca tas brīdis, kad pašam bija jāņem rokās irbulīši, jāiejauc vasabi sojas mērces turzā un jāiemērc tur cilindrisks saķepušu rīsu veidojums. saz aizveda agr apēst viņa pirmo suši (warning, seafood inside). tagad man ir divas iespējas: vai nu aprakstīt suši kā avokado kusaciņu rīsu pļerzakā, kas nostiprināts ar nesaprotamas izcelsmes gumijotu masu vai arī atzīties, ka japīšu ēdiens tas, kas suši, ir kinda garšīgs. biju redzējis kā ēd suši, bet tik tuvu koka dēlītim nebiju uzdrošinājies pielīst. jēls lasis un tīģergarneles rīsu kostīmā un aļģes lapā ir pretty much garšīgas it īpaši, ja iemērcē tās vasabi/sojas mērces bļodiņā. gurķi ar sezama sēklām - no go un labāk kļūstu impotents, nekā ēdu ingveru. sapporo - japīšu als, ražots īrijā garšo pēc alus un ne pēc kukurūzas vai japāņiem. in case, ja suši ir tālejošāka ietekme uz manu turpmāko dzīvi, izturēšanos vai acs plakstiņa raustīšanos, mierinājums ir, ka viens agr suši apmeklējums tiek mainīts pret vienu saz mcdonald's apmeklējumu
ray. ar taksīti ap stūri uz ray. sasodīti laba biogrāfiska filma, piedod frīdiņ, bet size matters! skatīties tikai uz lielā ekrāna soundtracka dēļ... tikai dēļ bērnības flašhbackiem, tikai dēļ kombinācijas melna āda/saulesbrilles/balti zobi. grūti izstāstīt par filmu, kas par mūziku ir. smuki rejs čārlzs izplēsa klusajam mīlniekam frenkam sinatram pogas, smuki. waits, noteikti noskaties filmu un karaliskās bites blūza klubā nāksies satikt nevienu lienīti vien. hanyway gala beigās sanāca gulēt šonakt tikai 4h