Runājot par Kolkā pazudušo kaitotāju, metas nelabi, kad palasu internetos komentārus.
Kāpēc visās situācijās reāli visi, visi skaļi un vienbalsīgi metas vainot upuri? No tā kaut kā vieglāk pašiem paliek? Paši sajūtas saprātīgāki un labāki?
Noslīki? Pats vainīgs, ka līdi ūdenī.
Izvaroja? Pati/s vainīga/s, ka tā saģērbies/tur aizgāji.
Nošāva? Pats vainīgs, ka kādu uz to izaicināji.
Apzaga? Pats vainīgs, ka tev tas aifons bija.
Piekāva? Pats vainīgs, ka acis pacēli.
Ķieģelis uz galvas uzkrita? Pats vainīgs, ka no mājas izgāji.
Dzīvoklī ķieģelis uzkrita? Pats vainīgs, ka mājās sēdēji.