Man malu nav, tikai tālākā un tuvākā durvīm, bet ja būtu, es tā vai tā gulētu pie sienas. Laikam trauma no raganām un citiem mošķiem, kuri bērnībā zem gultas dzīvoja un visādi centās pavilkt mani zem tās. Maza būdama, parasti pietuvojos gultai drošā attālumā un iekļuvu tajā ar slaidu lēcienu [nedodot ļaundariem iepēju sevi saķert].