Melnais Deguns
darbā teica, es šodien esot saulaina, un ne jau tāpēc, ka man mugurā dzeltens džemperītis..kaut gan iepaidu tas pastiprina!

vakar kārtējo reizi pārliecinājos, ka ceļš uz vīrieša sirdi ved caur viņa kunģi! man pagalmā dzīvo vairāki kaķi bezpajumtnieki, tāda savdabīga komūna! un ir viens runcis, kuru es saucu par Bomzi vai arī par Melno Degunu. viņš pirms kāda gada palika bez vienas acs...droši vien tas mani arī iežēlināja un es sāku ik pa brīdim viņu barot. tagad mums ir izveidojušās kaut kādas attiecības, nezinu kā nodefinēt...bet viņš pat tumsā un no attāluma mani atpazīt, droši vien pēc gaitas vai kaut kā tā. tiklīdz viņš mani ierauga, tā triecas pretī, murrā un visādi cenšas izrādīt savas jūtas...loģiski, domāju, es viņu taču baroju, bet vakar, kad iznesu viņam barību, viņš to ignorēja un visādi mēģināja ielekt man klēpī..redz, pat tādam rūdītam bezpajumtniekam reizēm vajag maigumu un siltumu. ja kādu vakaru viņš mani negaida pie mājas, paliek mazliet skumīgi...bet es saprotu, marts, pavasars un apkārt tādas minces staigā!

ik pa brīdim vīrietim vajadzīga viņa brīvība..it īpaši runcim..;)))))