... ([info]adore) rakstīja,
@ 2019-05-26 09:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Laikam beidzot sāku apzināties, ka visu mūžu esmu bijusi neglābjama sapņotāja, ne realitātes cilvēks. Bet pienāk brīdis, kad realitāte tev tiek tik spēcīgi iemesta sejā, ka tu beidzot atjēdzies. Nez, vai tas brīdis man jau ir pienācis. Ceru, ka ir.

Īstenībā nekādas lielas jēgas no romantiskiem sapņiem nav. Vismaz es vairs nesaskatu. Manas vēlmes ir noreducējušās līdz brīvībai un finansiālai drošībai. Man liekas, ka tās ir patiesi jēdzīgas lietas, ko dzīvē vēlēties. Ne visa tā romantiskā figņa, kas man pinusies pa galvu visu mūžu. Varbūt sapņi vienmēr bijuši atruna, lai nenostātos pašai uz savām kājām un neatbildētu pašai par savu dzīvi. Lidinājos kā tauriņš uz uguni.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]komatozs
2019-05-27 22:10 (saite)
jauki Tevi atkal lasīt. kaut kā neredzēju latest_posts gadiem. bet sajūta palika.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]adore
2019-06-17 15:38 (saite)
Paldies!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?