"Es pieņemu pasauli tādu, kāda tā ir. Laimīga diena — tas ir gandrīz brīnums," — es izlasu Koelju grāmatā, stāvot no rīta uz perona. Vējš plosa manus matus un apģērbu, tumšpelēka diena kuļas kā sabangojusies jūra. Esmu dzīva un pilna ar Spēku, un Spēka ar laiku kļūst tikai vairāk. Dzīvot ir patiesi svarīgs uzdevums. Kaut kur manī ir tā mazā meitene, kas nav saņēmusi mīlestību. Bet ir arī tā spēcīgā sieviete, kas nebaidās skatīties acīs dzīvei, un viņas abas ir brīnišķas. Laime ir dīvains jēdziens. Jo tā var būt arī tumša un mazliet baiga diena, laime galvenokārt ir spēks un brīvība. Un, lai kas arī sekotu tālāk, esmu droša par sevi.