...

06:47 am

Pašpietiekamība ir atbilde uz daudziem jautājumiem.

• 2
• +

09:28 am

"Es pieņemu pasauli tādu, kāda tā ir. Laimīga diena — tas ir gandrīz brīnums," — es izlasu Koelju grāmatā, stāvot no rīta uz perona. Vējš plosa manus matus un apģērbu, tumšpelēka diena kuļas kā sabangojusies jūra. Esmu dzīva un pilna ar Spēku, un Spēka ar laiku kļūst tikai vairāk. Dzīvot ir patiesi svarīgs uzdevums. Kaut kur manī ir tā mazā meitene, kas nav saņēmusi mīlestību. Bet ir arī tā spēcīgā sieviete, kas nebaidās skatīties acīs dzīvei, un viņas abas ir brīnišķas. Laime ir dīvains jēdziens. Jo tā var būt arī tumša un mazliet baiga diena, laime galvenokārt ir spēks un brīvība. Un, lai kas arī sekotu tālāk, esmu droša par sevi. 

• +

02:38 pm

Brīžiem sirds atveras. Tāpat kā seksualitāte reizēm iegūst savādāku garšu. Un viss ir citādāk, un šis citādāk ir tik spēkpilns un cerīgs, ka nekad vairs negribas to laist vaļā. Dzīve ir svētīga. Pat ja ir tikšanās, uz kurām jāierodas bez biksītēm un kuras mani biedē. Viss ir kaut kāds ceļš, un es pa to patiešām eju.

• 3
• +

03:03 pm

"Manā dzīvē ir daudz neskartu vilcienu. Un viens no tiem ir mana sirds. Es ar to arī spēlējos tikai tad, kad pasaule izlika sliedes, un ne vienmēr tas bija piemērots brīdis."

• +

03:42 pm

"Vēlēšanās tuvoties kādam ir dziļa un patiesa vēlēšanās. Tālāk notikumu gaitā rodas dažādas atbildes reakcijas, vīrietis un sieviete iesaistās spēlē, bet to, kas notika vispirms, — pievilkšanās spēku, kas viņus vienoja, — nav iespējams izskaidrot. Tā ir tīra un neskarta vēlēšanās, sķīsta.

• +