Šorīt stāvu uz perona un tik pārdabiski čiepst putni. Esmu melnā plašķī un izbaudu, kā saule līp man klāt un silda manu augumu. Esmu tik noslēgta un pabeigta, viss mans stāvs ar volāniem klātajiem svārkiem. Esmu sieviete, viena no daudzām vilcenēm, un es izjūtu spēku kāpjam sevī no zemes, tas rāpjas augšā pa manām kājām, sasniedz gurnus un tālāk ceļas augšup pa mugurkaulu. Esmu stīga, kas skan, viss mans ķermenis ir tāda stīga, un mana toņkārta ir dievišķa. Pārdabiskie putni ir ar mani.