Viss ir iesprūdis pēclietus laikā. Klausos tādu mūziku, un arī aiz loga saule piesardzīgi vizuļo, pieglāstot pēcpusdienu. Gribētu vēl ilgi palikt it kā sastingusi, it kā sasalusi laikā, kaut kādā rāmā pēcskumju periodā, kad jūra, izviļņojusies un uzplēsusi viļņus pret asiem molu stūriem, ierāpjas atpakaļ kaut kur savā jūras valstībā, un viss uz brīdi ir rāmi, viss uz brīdi ir mierīgi. Un Aitu gans, kaut kur ir Aitu gans.