...

May 16th, 2015

03:55 pm

Auklām M. gultas četros galos arī neklājas garlaikoties un stāvēt dīkā.
Vai tas ir mežs? — es sev domās jautāju brīdī, kad slidinu roku gar viņa locekli, un viņš guļ gultā, kails un sasaistīts auklās. Pēkšņi man kaut kā ļoti patīk vīrišķais apmatojums. Patīk pati pieskāriena sajūta ādai un mežam ap to. Ne erotiski patīk, vairāk cilvēciski, sentimentāli, kaut kā tikpat pārpasaulīgi, kā vējš skumji šūpo koku galotnes un saule garlaikojas uz manām tapetēm, pēkšņi un uz brīdi tas viss šķiet tikpat spilgts, tikpat jēgpilns.

04:27 pm

Viss ir iesprūdis pēclietus laikā. Klausos tādu mūziku, un arī aiz loga saule piesardzīgi vizuļo, pieglāstot pēcpusdienu. Gribētu vēl ilgi palikt it kā sastingusi, it kā sasalusi laikā, kaut kādā rāmā pēcskumju periodā, kad jūra, izviļņojusies un uzplēsusi viļņus pret asiem molu stūriem, ierāpjas atpakaļ kaut kur savā jūras valstībā, un viss uz brīdi ir rāmi, viss uz brīdi ir mierīgi. Un Aitu gans, kaut kur ir Aitu gans.
Powered by Sviesta Ciba