Vai tas ir mežs? — es sev domās jautāju brīdī, kad slidinu roku gar viņa locekli, un viņš guļ gultā, kails un sasaistīts auklās. Pēkšņi man kaut kā ļoti patīk vīrišķais apmatojums. Patīk pati pieskāriena sajūta ādai un mežam ap to. Ne erotiski patīk, vairāk cilvēciski, sentimentāli, kaut kā tikpat pārpasaulīgi, kā vējš skumji šūpo koku galotnes un saule garlaikojas uz manām tapetēm, pēkšņi un uz brīdi tas viss šķiet tikpat spilgts, tikpat jēgpilns.