Sabiedrība ir jāpieradina pie tā, ka sieviete nav tikai māte un izdrāžams objekts. Arī pašas sievietes tam bieži negrib noticēt. Pastāvošā kārtība ir iegājusies un tāpēc to uzskata par "normālu", un, manuprāt, ja mēs paši no brīvas gribas nevaram palīdzēt cilvēkiem vieglāk izdarīt kaut kādas lietas, bez cīņas ar huiņu, tad tas ir jādara ar kvotām. Kā zināms no citu valstu pieredzes- tas strādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc kāds pie kaut kā mākslīgi jāpieradina? Mēs dzīvojam laikā un vietā, kur abiem dzimumiem ir nekad nebijušas iespējas izpausties un dzīvot saskaņā ar sevi un savām vērtībām.
Ja kāda vēlas kļūt par ministri un uz to mērķtiecīgi iet, viņai tas ir iespējams. Ja kāda cita vēlas pārcelties uz vecmāmiņas mājām, kur bērnībā pavadīja vasaras, audzēt vistas un kazas, iekopt dārzu, gaidīt no darba vīru ar siltām vakariņām un vadīt dzīvi kupla bērnu bariņa ieskautai, arī tas ir iespējams.
Cilvēki ir ļoti dažādi.
Atsevišķās aprindās, kas dedzīgi iestājas par vai pret kaut ko, šobrīd ir milzīgas problēmas vienkārši un elementāri pieņemt cilvēkus un viņu izvēles. Nekritizēt, nepārtaisīt, nepieradināt, bet pieņemt.

Kuras tieši ir tās valstis, kur ir tās kvotas un kur tas STRĀDĀ? Un kas tur nestrādātu, ja kvotu nebūtu?

(Reply to this) (Parent)

Tā kā man neviens neatbild, ķēros pie izpētes. Kvotas ir, piemēram, tādās valstīs kā Burundi vai Afganistāna.
Kaut kā šaubos, ka tas STRĀDĀ, jo man liekas, ka tās ir valstis, kur nestrādā praktiski nekas, vēl ļoti tāls ceļš līdz kaut kādai elementārai cilvēktiesību izpratnei, labklājībai un visam pārējam. Kvotas viņiem varbūt arī kaut kur uz papīra ir, bet viņiem ar visām kvotām aizvien vēl ir arī visšausmīgākā dzimumu nevienlīdzība, aizspriedumi, nabadzība, vienā valstī (Burundi) zeļ un plaukst sieviešu ģenitāliju mutilācija, otrā (afganistāna) meiteņu izprecināšana bērna vecumā, piespiedu laulības un goda slepkavības.
Ar to es gribu teikt, ka kvotas varbūt izskatās skaisti ekseļu ailēs, bet realitātē tām ietkemes uz sabiedrības attīstību un sieviešu patieso situāciju nav.
Tāpat kā nekādas kvotas neaizskars tās Latvijas sievietes, kas uzaugušas zaņķī, ieprecējušās zaņķī un audzina bērnus zaņķī un, ja nepaveicas, nomirst zaņķī no pārdozēšanas ar vienu bērnu zem sirds, bet vienu mirušu pagultē, kā pavisam notika tepat netālu Dobelē.
Tieši šī Dobeles čigānmeitene ir dzīvs pierādījums visam tam, kas ir sapuvis Latvijas dzimumlīdztiesības vidē, ilustrācija visām tām smagajām sociālajām problēmām, kas daļai sieviešu liedz realizēt savu potenciālu, bet būsimgodīgi, ne smalkas konferences, ne zīni, ne stand up šovi, ne kvotas pilnīgi nekādā veidā neuzlabos šo sieviešu stāvokli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uzskates matreaals dokumntaals no viena rezhisora, pirmais par Vechiem blje,http://www.imdb.com/title/tt0478331/ otrs par Baabaam bljin, http://www.imdb.com/title/tt1327628/?ref_=nm_knf_i1

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies par linkiem. Par šo režisoru nezināju. Paldies!

(Reply to this) (Parent)

''Sabiedrība ir jāpieradina pie tā, ka sieviete nav tikai māte un izdrāžams objekts. Arī pašas sievietes tam bieži negrib noticēt. Pastāvošā kārtība ir iegājusies un tāpēc to uzskata par "normālu", un, manuprāt, ja mēs paši no brīvas gribas nevaram palīdzēt cilvēkiem vieglāk izdarīt kaut kādas lietas, bez cīņas ar huiņu, tad tas ir jādara ar kvotām.''

Kaut kas tāds varbūt vēl pastāv dziļos laukos, kur interneta nav un autobuss kursē reizi divās nedēļās. Mīts par kaut kādām patriarhālām ģimenēm Eiropā ir mīts. Kvotas ir vajadzīgas garīgi atpalikušiem subhjūmaniem. Ja uzskati, ka sievietes tādas ir un bez apiešanās kā ar maziem dauņiem vai invalīdiem nekur tālāk netiks, pati esi smagā stereotipu varā.
Pie tam mākslīga auklēšanās tikai pazemina standartus, jo priekš kam cilvēkam censties uz izcilību ja zina, ka viņam ir garantēta vieta kaut kādā iestādē. Smieklīgi arī, protams, tas, ka tās kvotas vienmēr gribās uz siltām vietiņām kaut kādās domēs un valdēs. Es gandrīz nekur neredzu sievietes celtniecībā vai bedru rakšanā. Ja tiešām iet runa par vienlīdzību kā mērķi un atbrīvošanos no sterotipiem, tad jāsāk domāt kā sievietes radināt pie domas, ka arī viņām vajag stāties bedru rakšanas vai koku zāģēšanas darbos, ne tikai cierēt uz klaču sišanu siltā ofisiņā.
Vai arī cits moments. Mums te vietējā domē 3/4 ierēdņu ir sievietes. Derētu sākt ieviest kvotas vīriešiem, lai novērstu nevienlīdzību, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā tad, dziļos laukos :D Tā ir diezgan reāla realitāte arī galvaspilsētā. Es strādāju tajā mūžam piesauktajā celtniecībā, atceros, cik "viegli" bija tur iespraukties tieši dzimuma dēļ, būtu pirms zinājusi, ij nemēģinātu. Vīriešiem patīk radīt iespaidu, ka celtniecība ir kkāda fiziska elle, ko izturēt var tikai īsts gaļēdājs tēviņš, un sievietes aiz nezināšanas tam tic un apbrīno savu spēcīgo mamuta nesēju dubultā. Un fakts, ka pats to naglu sienā iedzīt nemāk, džekus neattur no celtniecības piesaukšanas :)
Šī piesaukšana netieši norāda, ka sievietei celtniecībā nav ko meklēt, tas ir gandrīz kā saukt par resnu, kad citu argumentu nav.
Kvotas kā tādas jau neko nevienai negarantē un neizslēdz konkurenci. Varētu padomāt, ka nāks pie manis ar- eu, ko tu ar to celtniecību, nāc par deputāti, mums priekšnieci vajag, pietiks, ka esi sieviete.
Par kvotām vīriešiem. Ir jomas, kur vīriešus vajadzētu iedrošināt.

(Reply to this) (Parent)