Lūk, sports, man šķiet, varētu palīdzēt tad, kad spēks jau kaut cik ir. Bet, ja pa dienu nemitīgi miegojies, tad ir grūti. Kādreiz, kad man bija brīvāks laiks, mēdzu ilgi gulēt un pēc tam vingrot vai skriet, bet tad atkal enerģija tika iztērēta un gribējās gulēt, nevis kaut ko darīt. Rezultātā - atkal ne pārāk produktīvi. :D

Jā, es arī ievēroju, ka ļoti nogurdina pat ne kādi ārkārtēji sarežģījumi, bet piņķerīgu sīkumu kaudze, kuru darīšanai neredzi jēgu. Varbūt nogurdina bezjēdzība kā tāda. Jūtīguma pakāpe arī te noteikti ir svarīga. Ja esi jūtīgāks, var būt grūti pārslēgties no birokrātiskajiem darbiem uz citām lietām, tā sajūta nāk līdzi. Tāpat komunikācijā ar cilvēkiem. Es ievēroju, ka pat neitrāla saruna prasa emocionālo ieguldījumu, jo kaut neapzināti tu domā, kā ar konkrēto cilvēku runāt, kā uzturēt sakarīgas attiecības. Ja vēl ir konflikti, tad var izvārgt pavisam.