Break ya neck, boaay!
6dienas vakars šķita īpaši piemērots otrā savā dzīvē metālistu pasākuma apmeklēšanai. Zviedrijas Entombed aplaimoja ar savu uzstāšanos Juglas klubu Salamander (laikam). Iesildītāji, atskaitot pašmāju Husqvarn, bija diezgan pavāji, laigan centīšos rezervēti komentēt vienas vai otras metāla grupas līmeni, nebūdams šīs mūzikas piekritējs, sapratējs, zinātājs un attiecīgi cienīgs vērtēt. Ja CD formātā koncertējušie skan diezgan interesanti (sava žanra sažņaudzošajos grožos), tad tovakar apskaņotājs un iespējams pati grupa darija visu, kas bija viņu spēkos, lai visi skaņdarbi skanētu pilnīgi vienādi. Nebija svarīgi cik dziesmas viņi nospēlēja. Iztēlojaties palielu katlu ar auzu pārslu putru. Pirmā karote garšo tieši tāpat kā 83-ā un tāpat kā pēdējā. Un varbūt tā ir vislielākā šāda veida koncertu nelaime (infideļiem) - nav intrigas par to, kāds būs nākamais track, jo ja esi dzirdējis pirmo - esi dzirdējis visus. Var jau strīdēties par to, ka lietpratēji (metālisti) noteikti saklausija daudz lielāku daudzveidību, nekā es, bet man gan šķiet, ka tieši cilvēks no malsas var visobjektīvāk novērtēt skaļu monotonitāti. Jebkurā citā žanrā šis kļūtu boring jau pēc 3-ās dziesmas, bet šoreiz tā nebija. Enerģiska rēkšāna, 3-4 ģitāru dīrāšana un elles dēmonu apsēstība pie bungām var skanēt tik ilgi, cik vien to spēj turēt ausis un nervi, jo lai tā apniktu, viņai jāskan krietni klusāk un krietni citā atmosfērā. Ar nerviem man viss ir kārtībā, ar ausīm gan pašvakāk. Ir pagājušas gandrīz 33 stundas kopš pasākuma, un mana labā auss vēljoprojām "dod fonu", bet kreisā uztver tikai niecīgu frekvenču diapazonu no ierastā. Cerams tas pāries =(
fxp un madevil bija iespējams vispiemērotākie cilvēki, ar kuriem uz šādu konci var aiziet. Abi ir metāla pazinēji, abi apveltīti ar labu humora izjūtu un abi pietiekami saprotoši, lai neatsistu mani par maniem indīgajiem komentāriem. Jo galu galā nav jau svarīgi vai pasākums bija labs in general un nav svarīgi vai notikušājam uz skatuves bija kāda mākslinieciska vērtība. Svarīgi ir vai pasākums patika. Un, jā, man patika. Iemesls? Publika. Klātesošie variējās no goth midgets līdz metal nerds. No malas izskatās, ka viņus vieno krietni vairāk nekā tos pašus elektroniskās mūzikas pasākumu (kuri man krietni tuvāki) apmeklētājus. Cilvēki, kas ir sasnieguši augstus līmeņus savos centienos izskatīties nožēlojami, neiekārojami un antisociāli. Ja vēlaties kādu piesaistīt smagajam metālam, nestāstiet viņiem par meitenēm! To, ka pasākumā būs vairāk matu nekā atlikušajā pilsētā, es zināju jau iepriekš. Taču to, ka meitenēm, kuras ieradās ir arī "otras pusītes", es apjēgt varu tikai ar lielu piepūli. Un nav svarīgi kurš no viņiem atrada kuru. After all, ja komūnā rodas grūtības atšķirt vīrieti no sievietes, tad šāds jautājums jau ir nevietā. Vienīgais racionalais izskaidrojums: tas piederas pie stila - cilvēks nevar skaitīties par hardcore metālistu, ja viņa draudzene/draugs neizskatās neaprakstāmi nožēlojams/nekāds. Publika un tās uzvedība bija tā vērta, lai šodien ciestu sprandas sāpes no kolektīvās galvas kratīšanas.