Paldies par laba vēlējumiem. Uzskatiet tos par bumerangiem. [entries|archive|friends|userinfo]
aborigens

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Dec. 6th, 2023|10:48 am]
meli ir kā mats mutē
LinkLeave a comment

[Nov. 24th, 2023|11:23 pm]
Link3 comments|Leave a comment

[Nov. 12th, 2023|11:37 pm]
Funkcija, caur kuru meklēt labāko iespējamo risinājumu citiem, ir taisnīgums; funkcija, caur kuru meklēt labāko iespējamo risinājumu sev, ir mērenība.
Link12 comments|Leave a comment

[Oct. 31st, 2023|10:42 pm]
Un vai tu jau apdziedāji pasaules radīšanu, m? Vai arī slapsties pa kaktiem kā Kedmons.

Caedmon, the cow-herd, found it impossible to contribute any improvised verses when it was his turn to take harp and keep the banquet lively. But he always managed to find a way of dodging these crises by contriving to be at his yard-work when the harp was being passed. He would be out among the cattle, busy being busy. Then, one night when he was in the byre stalls as usual, he fell asleep and an angel appeared and commanded him to sing the creation of the world; and he did so, in the poem known ever since as Caedmon's Hymn.

Nu scilun herga hefenricæs uard
metudæs mehti and his modgithanc
uerc uuldurfadur sue he uundra gihuæs
eci dryctin or astelidæ.
he ærist scop ældu barnum
hefen to hrofæ halig sceppend
tha middingard moncynnæs uard
eci dryctin æfter tiadæ
firum foldu frea allmehtig

Now let us praise Heaven-Kingdom's guardian,
the Maker's might and his mind's thoughts,
the work of the glory-father—of every wonder,
eternal Lord. He established a beginning.
He first shaped for men's sons
Heaven as a roof, the holy Creator;
then middle-earth mankind's guardian,
eternal Lord, afterwards prepared
the earth for men, the Lord almighty.


------------------------------------------------
Cædmon's Hymn is a short Old English poem attributed to Cædmon, a supposedly illiterate and unmusical cow-herder who was, according to the Northumbrian monk Bede (d. 735), miraculously empowered to sing in honour of God the Creator. The poem is Cædmon's only known composition. The poem has a claim to being the oldest surviving English poem.
LinkLeave a comment

[Oct. 30th, 2023|10:59 pm]
[Fonā |Woven Hand - My Russia (Standing On Hands)]

O bird on the wire,
What is the world to you?


/George O'Neil, Sparrow


Some call my neighborhood Neos Kosmos, the New World. But we are on the borders of Neos Kosmos. We live across the paved-over trickle that was the river, Kallirrhois (“the beautifully flowing”), from the old-town area of Athens, the Plaka, where, on Byron street, beneath the Acropolis, you can buy calendars with ancient Greek pornography. The real name of our neighborhood, known by the post office but none of the taxi drivers, is Cynosargous—the dog Argos, who waited on a dungheap for the exile’s return. The exile’s return, of course, is death.

/A.E. Stallings, Athens: Peripatetic Fragments. A new world in the old.


-------------------------------------------------------
Daži to sauc par jauno pasauli, daži vienkārši par neatbilstību starp mierinājuma vārdiem, neskaidriem pierakstiem un vēl neskaidrākām atmiņām.
LinkLeave a comment

[Oct. 24th, 2023|09:39 pm]
Ceļojums tehniski ir beidzies, bet šo es tiešām nevaru nepierakstīt, pirmo reizi dzirdēju (ieklausījos), ka lidmašīnas apkalpojošais personāls skaļrunī pavēsta: "This is a normal procedure in the hours of darkness"

--‐-----------------------

"If we must suffer, it is better to create the world in which we suffer, and this is what heroes do spontaneously, artists do consciously, and all [others] do in their own degree" /Richard Ellmann (about W.B. Yeats)
Link2 comments|Leave a comment

[Oct. 10th, 2023|10:06 pm]
[Fonā |Kroke - Time]

Mironis peldēja uz krastu un aizveda bēdīgo cil­vēku ezerā. Un ezers izplūda miesai un dvēselei cauri, bez nicināšanas un riebu­ma noskaloja visus gružus. Un, kad acis ieraudzīja varenās debesis, bija atkal miers ar visiem.

/Jānis Sudrabkalns gluži tā nav teicis. Bet viņš varētu būt teicis, ja vien būtu nodzīvojis līdz šai dienai.
LinkLeave a comment

[Sep. 29th, 2023|12:37 pm]
When Time magazine published its issue on the 100 most influential people of the 20th century, the columnist and pundit Peggy Noonan wrote the profile for her former boss, Ronald Reagan. She began by recounting Clare Boothe Luce’s quip that every president is remembered for a sentence: “He freed the slaves.” “He made the Louisiana Purchase.” Sometimes a presidency boils down, fairly or not, to a single word. Watergate. Lewinsky. Obamacare. The same parlor game applies to popes and papacies. “He called the Council.” “He changed the Mass.” “He resigned.” What will Pope Francis’s sentence be? His most famous catchphrase, “Who am I to judge?” appeared early, just months after ascending to Peter’s chair, and set a tone of openness or ambiguity (depending on one’s point of view) that would become a hallmark of his pontificate. His legacy, though, will more likely be captured by another phrase, uttered during that same trip to World Youth Day in Rio de Janeiro. During his remarks on Copacabana beach, the Holy Father went off-script and exhorted the millions of young people there, “¡Hagan lío!”—“Make a mess!” Among the possibilities for Pope Francis’s sentence, a leading contender would have to be, “He made a mess.”

https://www.firstthings.com/web-exclusives/2023/09/cleaning-up-the-popes-mess
Link20 comments|Leave a comment

[Sep. 27th, 2023|08:31 pm]
[Sajūta |domīgs]

Nevaru saprast, vai man nevajadzētu dienasgrāmatai jaunu fona tapeti. Latvieši nav bijuši valodas vērti. 
German linguist Gottfried Hensel’s Linguistic Map, 1741, Nuremberg. In some languages the first lines of the Lord’s prayer – “Our father who is in heaven”.


----------------------------------------------------------

IV

kur tu biji, kad modās jūra,
vārnu spārni asi un stūraini
vēstīja nenovēršamu karu,
vējš saplēsa buras, un svētais Juris,
nespēja noturēt pilsētas mūrus,
kad ābelēm nolūza visi zari?
kur tu biji, kad ugunskuri
pārvērta mājas par melnu rūsu,
kad pamalē smirdēja kritušo trūdi?

es spīdēju degošo māju rūtīs,
es dziedāju mirstošo kareivju krūtīs,
es sargāju viņu dvēseles dūrē,
pirms atvērās durvis.

/Ruta Štelmahere, Vidus.Laiks
Link1 comment|Leave a comment

[Sep. 19th, 2023|02:19 pm]
Vai lietuvieši dabūja kvalitatīvāku kristietību par mūsējo? (retorisks jautājums)

Žemaitijans and the Council of Constance (1416). The Polish-Lithuanian and Teutonic conflict about what sort of Christianity was better.

The complaint, or rather appeal, of the Žemaitijans is a remarkable text. Its authorship is unknown and, in the modern sense, cannot be established because a number of hands must have been at work before the final draft was made ready for use. The text includes a list of complaints levelled against the Teutonic Order in 1407. It includes references to more recent events, but its essence is to be seen in a general appeal of the Žemaitijans to enjoy what today would be called human rights: freedom and right to property. It was the Teutonic Knights who attacked the Žemaitijans in order to subdue and exterminate them. It was they who were eager to enjoy material goods to the full and who neglected taking care of people’s souls altogether. The Teutonic Order was portrayed as an institution driven by mean secular desires, avarice, disregarding totally, as it were, the injunction to love one’s neighbour. The appeal opens and closes with the stated desire of the Žemaitijans to be admitted to the bosom of the Mother Church.

The decision of the Council was made in August 1416. Archbishop John of Lviv and Bishop Peter of Vilnius were authorized to accomplish whatever might be necessary for the conversion of the people and the establishment of Church organization in Žemaitija. The mission to Žemaitija was thus made independent of the claims of the archdiocese of Riga.

/The Conversion of Lithuania. From Pagan Barbarians to Late Medieval Christians, 352-354
Link2 comments|Leave a comment

[Sep. 13th, 2023|08:27 pm]
Par ko es sapņoju naktīs. Sanāk gandrīz dzeja, lai arī tas ir vien darāmo darbu saraksts. Svētā Kristapa saziedējušās lazdas stebuklis, baltais kamielis bez rtolo, Jaunavas Marijas apslinkums, ceļos klupušie un vienoļi.


Jėzaus paaukojimas
Kristaus plakimas
Šv. Kristupo sužydėjusios lazdos stebuklas
Šv. Baltramiejus
Paskutinis teismas
Abraomo auka
Švč. Mergelės Marijos Apsilankymas
Paveikslas nerastas 2015 m. liepos mėn.
Už prūdo
Angeliukas su kaspinu
Klūpantis dvasininkas
Marijos pasirodymas Šv. Kazimierui
vėliava
Kristaus atsimainymas

Jēzus upuris
Kristus šaustīšana
Sv. Kristofera ziedošā spieķa brīnums
Sv. Bartolomejs
Pēdējais spriedums
Ābrahāma upuris
Sv. Jaunavas Marijas apmeklējums
Bilde 2015. gada jūlijā netika atrasta
Aiz dīķa
Eņģelis ar lenti
Garīdznieks uz ceļiem
Marijas parādīšanās Sv. Kazimiram
karogs
Kristus pārveidošanās
Link3 comments|Leave a comment

[Sep. 11th, 2023|06:21 pm]
Tā, un pa kuru laiku lai tagad noskatās piecas Terensa Malika filmas, m?
Bet neskatīties arī nevar. Šitā es Rietumu frontē bez pārmaiņām neskatījos un ar ko tas beidzās? Ar to, ka man tāpat nebija miera, noskatījos pēc mēnešiem un dabūju klausīties podkāstu vēlreiz. Labi vismaz, ka tinot pāri Jurģi sanāca uz pusi īsāks (un saturīgāks).

Bet nu labi, pirmās pasaules problēmas. Patiesībā šī jau tāda priecīga ņaudēšana.
LinkLeave a comment

[Aug. 14th, 2023|12:39 pm]
"XIX gs. pirmajā pusē katoļticību Krievijas valdība arvien vairāk sāka izmantot saviem politiskajiem un administratīvajiem mērķiem.
1833. gada 24. novembrī uzdots no kanceles paziņot, ka istabā nedrīkst žāvēt linus, bet 1837. gada 24. martā pavēlēts no kanceles brīdināt zemniekus, ka sālītu belugu drīkst ēst tikai vārītā veidā. 1838. gada 20. janvārī bija uzdots paziņot: degvīns jāpērk vietējos veikalos un nav jābrauc uz pilsētām."

/Heinrihs Strods, Latvijas Katoļu Baznīcas vēsture 1075. - 1995.
LinkLeave a comment

[Aug. 11th, 2023|12:29 pm]



LinkLeave a comment

[Aug. 9th, 2023|12:34 pm]

LinkLeave a comment

[Aug. 8th, 2023|02:35 pm]
LinkLeave a comment

[Aug. 3rd, 2023|11:27 am]
Grūti aptvert par indulgenci. Man vēl vajadzēja atdot vienu grāmatu, stāvēja uz skapīša acu priekšā, tikai dažreiz nejauši uzkrāmējās virsū Platons, likās tūlīt, tūlīt, tikai atradīšu kādu brīvāku siltu vakaru, pasēdēsim pie alus kausa, parunāsim par vēsturi un dzīvi.
Pietrūks tās zināšanas, ka viņš ir, raksta un domā, kaut kur tepat netālu, pat ja nebijām draugi. Ai.
Link5 comments|Leave a comment

[Jul. 19th, 2023|12:22 pm]
"Nobraukuši pie rīsa lauka, apturēja. Tēvs parādīja Pudoram lauku un paskaidroja, kur rīss un kur nezāles.
— Tu redzi, dēliņ, cik maigs ir rīsa stiebriņš, un la­pas tam kā zīds. Bet, rau, nezāles. Tām gan stiebri, gan lapas vienlīdz raupjas. Ielāgo, nezāļu lapām balta svītra visā garumā. Nu tā, dēliņ, pastrādā. Jāprot atšķirt rīsu no nezālēm. Nezāles nejauj rīsam augt. Tās jāizravē.
Tēvs ar Gimdoru aizbrauca uz mežu, bet Pudors palika ravēt rīsu.
Pudors uzrotīja bikses un iebrida ūdenī, kas klāja lauku.
Ūdens viņam šķita pārlieku auksts. Viņš izbrida at­pakaļ uz aizdambējuma un saka:
— Sākšu ap pusdienlaiku, kad ūdens būs daudzmaz apsilis, bet pagaidām pagulēšos.
Tā viņš gulēja visu rīta cēlienu. Kad pienāca dienas vidus un būtu laiks strādāt, viņš nodomāja:
«Nevar taču strādāt pašā karstumā! Sākšu pieva­karē. Diena gara, gan pagūšu visu izdarīt!»
Un likās atkal uz auss.
Pudors nogulēja ēnā līdz vakaram. Saule jau bija tuvu rietam. Tad Pudors piecēlās un iebrida ūdenī. Izrāva nezāli, bet tā cieta, stiprām saknēm zemē ieķē­rusies, ne tā kā rīss — tas turas vāji.
«Nē, tā nav nekāda ravēšana!» Pudors savā prātā noteica. «Jāatstāj nezāles un jāravē ārā rīss!"

/pasaka
LinkLeave a comment

[Jul. 16th, 2023|04:23 pm]
[Fonā |https://www.youtube.com/watch?v=f5Ez629CRF8]

Lietuviešu kristianizācija un kāda sīka piebilde par Austrumu rāpuļiem (vai reptīļiem)

...Vos etenim, patres eximii ... pisces magnos de mari oceano trahentes
ad litus salutis attrahitis, nos nempe e diverso in mari magno et
spacioso terrarum nostrarum versus orientem reptilia, gentem scilicet
Samagitarum noviter infidelitatis cecitate frementem de profundo aquarum
extrahentes ad hauriendum aquas in gaudio conducimus salvatoris


...Indeed, you, great fathers...pulling great fish from the ocean of the sea
you have drawn us to the shore of salvation, that is to say, from a different place in the great sea
in the expanse of our lands towards the east reptiles, the nation of the
Samagites newly roaring with the blindness of unbelief, from the depths of the waters,
we lead them to draw the waters in the joy welcoming the savior.


/Missive of King Jogaila and Grand Duke Vytautas to the Fathers
of the Council of Constance (25 August 1417)
LinkLeave a comment

[Jul. 8th, 2023|07:10 pm]
Noklausījos Rinkēviča svinīgo solījumu. Kopumā pozitīvi, salikti pareizie uzsvari, pieminēja gan valsts valodu, kas Latvijā jāzina arī cittautiešiem un jauniešu diskrimināciju darba tirgū valodas nezināšanas dēļ, gan ģimeņu pēctecību un demogrāfiju. Runāja arī par iekļaušanu un cilvēktiesībām, bet nevienlīdzību vairāk skatīja reģionālā griezumā. Par mediju brīvību gribējās dzirdēt konkrētāk.
Runu saturs diez ko nepalīdz prognozēt reālās nākotnes darbības, taču tas nekas, pagaidām skatos ar piesardzīgu optimismu.

-------------------------------------------------

"Ja kādā valstī ir liela labu ārstu un tieslietu pratēju vajadzība ne tikai vienkāršiem ļaudīm un dažādiem amatniekiem, bet arī tiem, kas pretendē piederēt pie labākās sabiedrības, tad tas ir drošs pierādījums, ka šajā valstī audzināšana ir visļaunākajā stāvoklī. Vai tad tu nedomā, ka ir kauns un negods un droša liecība par audzināšanas trūkumu, ja mēs vietējo tiesību nepietiekamības dēļ būsim spiesti atsaukties uz tiesībām, kas nākušas no svešuma, un tā atzīt tās par noteicējām un lēmējām?
Tas būtu lielākais kauns. [..]
Un vai nav arī kauns, ja ārsts ir vajadzīgs nevis ievainojumu vai kādas sezonas slimības, bet bezdarbības un slinkuma dēļ? Tad kā purvā rodas organismā sastrutojumi, un veikli Asklēpija mācekļi ir spiesti tos saukt par slimībām, par reimatismiem un katariem. [..]
Lielākā nelaime šai ziņā ir tā, ka rodas grūtības kaut ko mācoties vai nopietni pārdomājot un koncentrējoties. Ja kādam ir galvassāpes un reiboņi, tad tur aizdomās filozofiju - tā esot īstā vaininiece. Filozofija attīsta tikumus un tos pārbauda, bet pārmērīga rūpēšanās par savu ķermeni ir šķērslis un kavēklis, tā rada pastāvīgu nedibinātu žēlošanos par slimībām."

/Platons, Valsts
Link3 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | 160 entries back ]
[ go | earlier/later ]