Filozofiem kā vienmēr ir vērts pamācīties anatomiju, neiroanatomiju, neirofizioloģiju un saistītās nozares. Homo sapiens sugai ir attīstīts neokortekss kurš strādā cita starpā kā dziņu kontrolieris un inhibitors, tāpēc mēs neesam automāti bet esam intelekti.

Citādi jā, mēs esam specifiskas adaptīvas mašīnas - patternu atpazinēji un rīcības plānotāji. Es tikai nesaprotu filsozofu cepšanos par šo atziņu, kuru redzam tālāk:

/a being without meaning, without destiny, without hope./

Meaning (jēga) ir tāda kādu mēs priekš sevis izdomājam, laba jēga ir zinātniski tehniskais progress.

Nekāda destiny protams nav jo ar mums notiks tas ko mēs paši būsim izplānojuši, cik precīzi - atkarājas no mūsu zināšanām un resursiem.

Hope savukārt vienkārši ir viena no kontrolēm. Mēs plānojam. Mēs ceram ka sanāks. Līdz ar to hope ir faktors kurš motivē realizēt plānus.

(Reply to this) (Thread)

Varbūt runa ir par izvēli, iespēju radīt vai neradīt jēgu. Bet ja ar cilvēku manipulē, tad izvēles iespēju atņem? Un tad varbūt notiek tā, kā aprakstīts fragmentā. Protams, ir iespēja tam visam pacelties pāri, bet vai droši var zināt, ka domas ir pilnīgi brīvas no jebkādas ietekmes?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, katra persona ir suverēna un tāda sev jēgu izveido pēc saviem ieskatiem.

Kā iedalās jēgas?

* konstruktīvas/ destruktīvas
* reālas/ nereālas

Konstruktīva nozīmē radīt nevis sagraut.
Reāla nozīmē - nav fizikālu ierobežojumu realizēt. Piemēram būvēt mūžīgo dzinēju ir konstruktīva, bet nerealizējama jēga.

Piezīme: Ja kāda jēga fizikas dēļ ir nerealizējama, ir laba ideja pameklēt apvedceļus. Mūžīgais dzinējs nav iespējams, bet iegūt enerģiju no vakuuma [kas praksē būtu tas pats] varbūt ir iespējams. Utt.

/Bet ja ar cilvēku manipulē, tad izvēles iespēju atņem?/

Zāles: Skolās mācīt un trenēt instrumentālo racionālismu, skepticismu, individuālismu, kritisko domāšanu.

(Reply to this) (Parent)

Lasot šķiet, ka tie ir vienkārši dažādi veidi vai līmeņi kā skatīties uz cilvēku, cilvēks kaut kādā ziņā ir dzīvnieks un kaut kādā arī nav, kā arī viņam ir refleksi un viņš tiek pakļauts fizikas likumiem, bet tas nenozīmē, ka viss uz to ir reducējams. Cilvēka ķermeni veido šūnas, audi un neironi un vēl kas tik ne, kas viss veic tik izsmalcinātas un vitālas darbības, kuras notiek bez mūsu apzinātās domāšanas, ka to nosaukt par 'aklu, bioloģisku mašinēriju' man šķiet gluži vai apvainojums :) Es visā tajā redzu jēgu kā puzles gabaliņu, jo 'visai lielajai jēgai' cilvēka prāts ir par mazu.

(Reply to this) (Thread)

Nav par mazu, jo

a) Prātus var savienot [pētnieciskās komandas]
b) Vieni prāti var lietot to kas palicis pēc citiem prātiem - zināšanu uzkrāšana
c) visādi atmiņas, datu koncentrēšanas, analīzes palīgi.

Līdz ar to potenciāli mēs varam realizēt arī ļoti lielas jēgas, tie ir nākamie Kardaševa līmeņi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, šķiet, ka tu runā par zinātniski tehnisko progresu (kas ir tava jēga, cik saprotu), tas par ko es runāju, nav gluži tas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā ir mana jēga, jā.

Iespējams ir citas, paralēlas. Tas nav slikti - ja tās nav destruktīvas.

(Reply to this) (Parent)

There is nothing simple about animals. Absolutely terrifying nothing simple about them. There are not "just" animals. There is nothing simple about instincts and senses. And recognizing humans as animals just gives a nod to the vast, immeasurable complexity underpinning us.

Plus, of course, the whole premise is BS. You don't hear anyone talking about "oh, people are just animals", neither on TV, nor in most books, nor anywhere, except mostly some angsty teenagers who need to vent their spleen.

So, setting up an aesthetically loaded strawman ("A still grosser view) for (making a guess) later rebuttal on some spiritual grounds would just underscore the lack of enough surface knowledge about the colossal complexity of life.