Citādi jā, mēs esam specifiskas adaptīvas mašīnas - patternu atpazinēji un rīcības plānotāji. Es tikai nesaprotu filsozofu cepšanos par šo atziņu, kuru redzam tālāk:

/a being without meaning, without destiny, without hope./

Meaning (jēga) ir tāda kādu mēs priekš sevis izdomājam, laba jēga ir zinātniski tehniskais progress.

Nekāda destiny protams nav jo ar mums notiks tas ko mēs paši būsim izplānojuši, cik precīzi - atkarājas no mūsu zināšanām un resursiem.

Hope savukārt vienkārši ir viena no kontrolēm. Mēs plānojam. Mēs ceram ka sanāks. Līdz ar to hope ir faktors kurš motivē realizēt plānus.

(Reply to this) (Thread)

Varbūt runa ir par izvēli, iespēju radīt vai neradīt jēgu. Bet ja ar cilvēku manipulē, tad izvēles iespēju atņem? Un tad varbūt notiek tā, kā aprakstīts fragmentā. Protams, ir iespēja tam visam pacelties pāri, bet vai droši var zināt, ka domas ir pilnīgi brīvas no jebkādas ietekmes?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, katra persona ir suverēna un tāda sev jēgu izveido pēc saviem ieskatiem.

Kā iedalās jēgas?

* konstruktīvas/ destruktīvas
* reālas/ nereālas

Konstruktīva nozīmē radīt nevis sagraut.
Reāla nozīmē - nav fizikālu ierobežojumu realizēt. Piemēram būvēt mūžīgo dzinēju ir konstruktīva, bet nerealizējama jēga.

Piezīme: Ja kāda jēga fizikas dēļ ir nerealizējama, ir laba ideja pameklēt apvedceļus. Mūžīgais dzinējs nav iespējams, bet iegūt enerģiju no vakuuma [kas praksē būtu tas pats] varbūt ir iespējams. Utt.

/Bet ja ar cilvēku manipulē, tad izvēles iespēju atņem?/

Zāles: Skolās mācīt un trenēt instrumentālo racionālismu, skepticismu, individuālismu, kritisko domāšanu.

(Reply to this) (Parent)