Sviesta Ciba |

aanticulturee (

aanticulturee) rakstīja,
@ 2004-07-08 10:23:00

Es esmu nepastāvīgs kā dūmi no dziestoša ugunskura. Es nekur nevaru aizskriet. Es neko nevaru noķert. Soļi ir tikai tik ātri, cik ātri viņi ir. Es ne no kā nevaru aizbēgt. Man nav cerību. Nav arī sapņu, ilgu, baiļu un nožēlas. Es dzīvoju.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	toadbeauty 2004-07-08 12:40 (saite)
	Hm... Re, kā... Jā, katrs mēs "brīvojamies" pa savam. Un katram savas asociācijas ar skriešanu/neskriešanu. Man brīvība ir skriešana, ja man tā gribās. Es varu aizskriet, asti gaisā saslējusi. Un varu arī neskriet. Kad es teikšu:"Nevaru nekur aizskriet," tad būs patiešām bēdīga situācija. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aanticulturee 2004-07-09 10:30 (saite)
	Mēs droši vien runājam par dažādām skriešanām. :) Doma ir: Tu pilnībā apzinies skriešanas bezjēdzīgumu. Visi kaut kur skrien, visi kaut ko grib. Tu pārstāj gribēt un skriet. Un šajā brīdī saproti, ka esi brīvs. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Atkal es piekasos :) toadbeauty 2004-07-09 13:22 (saite)
	Patiesība, es mēģinu runāt nevis par skriešanu, bet vairāk par vārdu "nevaru". Kapēc tas tur ir? Bet, nenoliedzami, skriešanas var būt dažādas :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: