Nu kad tas vienreiz beigsies
Naktī atnāca sapnis, kurā es biju nonācis kaut kādā vārdā nezināmā, aizbaikāla sādžā (lielki piebilst, ka tur valdīja ziema as they know it), un tur cita starpā mani aizveda pie zemē inkrustētas, tā laikam pareizāk teikt, metāla zvaigznes. Pie tās Vecajais, apkārt gaudojot vējam un sniegam, cēli teica: "Lūk šis ir tas punkts, kurā nomira Deivids Bovijs." Atzīmēšu, nomira, nevis apglabāts vai kā citādi apstrādāts.