...un tavu māti arī.
Pēc nepilnu divu dienu vāļāšanās pa gultu, kas mijās ar neveiksmīgiem mēģinājumiem paveikt kaut ko jēdzīgu, šodien aizgāju uz kino. Precīzāk uz labu laiku gaidītu filmu Y tu mamá también (latviskojot, ...un tavu māti arī). Un ziniet, ko es jums teikšu, šito mūviju vajadzētu noskatīties visiem journal.bad.lv depresīvajiem tīņiem. (Tagad es mēģināšu pateikt to kaut kā dikti gudri, piedodoet ja nesanāks)Filma, kas liek paskatīties uz dzīvi no malas, tādejādi izraisot iekšēju smīniņu par n-tajām situācijām par kurām tu esi lauzījis galvu, vai, kas vēl briesmīgāk, kuru ietekmē tu esi sev darījis pāri, da jebkādā veidā. Dzīve ir fucking fun, ja tu spēj mainīties un neiestrēgt kaut kādā konkrētā punktā. Mēs neeksistējam, bet dzīvojam, galu galā. Anyway kaut kad mēs visi nomirsim. Enjoy the process.;)

P.S. Kad es dzirdēšu meitenes pilnā balsī dziedot cabron, cabron es tikai pasmīnēšu ūsās (kuru man nav).