tas laikam - depends. zinu, ka kādreiz neņēma un pie uzņemšanas veica redzes pārbaudes, tagad nepārbauda un uzņem. Man šķiet, nav pamata viņus neņemt mediķos, jo mūsdienās (un atsevišķās med sfērās pilnīgi mierīgi) var darboties arī neredzot visas krāsas. Un brīvība izvēlēties izglītību ir viesiem vienāda.

nu, tas, ko apraksti, jo ir kinda beauty of genetics :) tieši tā tās retās alēles ceļo mums līdz - recesīvā formā pāriet no viena pie otra līdz satiek otru alēli.
Vēl jocīgāk ir ar tiem gēniem un to mutācijām, kas ir dominanti. kad vajag tikai vienu mutāciju, lai būtu slimības izpausme. Turklāt - ja slimība tāda, ka bieži alēli/mutāciju nenodod tālāk. Tad mutācijai jārodas no jauna katru reizi, kad mēs novērojam slimu indivīdu.
Vispār jau mūsu genoms ir nemitīgi mainīgs. To aptvert ir diezgan grūti. Faktu, ka katru brīdi kaut kur mūsu šūnās notiek izmaiņa.
Vēl ļoti interesants ir ne pārāk senais atklājums par kopiju skaita variantiem - tas, ka mēs gluži mierīgi varam dzīvot ar gēniem vienā kopijā vai vairāk kā vienā. Ka kāds gabals mūsu genoma var iztrūkt un mums no tā nekas. Un vienlaikus viens nepareizs nukleotīds nepareizajā vietā rada nāvējošu slimību.