zirdziņš vienradzī
te pašlaik ir sācies tas silti vēsais laiks, kas tik ļoti atgādina visu ko. kā saldskābmaize vai bittersweet symphony.
pa dienu ir saule, nu tāda 200% voltīga. tā agri uzsilda gaisu. un gaiss ir mazliet jonizēts. var mazliet just fotoķīmiskā smoga garšu.
bet pie reizes viss sāk arī smaržot. smaržas aizplūst tālu. ej pa campusu un sajūti garām ejošās izraēlietes siltās smaržas. kāds tālumā smēķē. koki plaukst. zāle dīgst. zeme smaržo.
vakars ir vēsāks, bet gaiss vēl silts, un ir sajūta kā peldot siltumā. skrējiens it nemaz neliekas smags. garām palido sikspārņi, pilnīgi bez skaņas.
gribas smēķēt savas tinamās cigaretes un klausīties The Doors vai Džimiju Hendriksu. Kā tajās manās puķu bērnu vasarās.
un to es arī daru. ar martu smēķēju uz balkona un klausos the doors...
parkā zied milzīga magnolija, un trakais vienradzis ar trako Džūliju parka celiņa vidū apgūlās, jo tā vislabāk var redzēt ziedus.

ungāriem ir laba dzīve.
uz svētdienas branču ungārs atnesa mājās taisītu ķiršu ievārījumu, un zirgs uzreiz sagaršoja cik daudz saules tie ķirši ir uzņēmuši, jo ievārījums bija gandrīz bez cukura...
bet varbūt zirgs nav sagājis vienradzī, bet gan pegasā vai raiņa zelta zirgā? nezinu, bet jī hā