zirga laiks
Zirgs pēdējā laikā traki noskrienas.
Tieši un pārnesti, jo darbu daudz, bet arī pakavus padeldēt vakaros nāk par labu zirga spēkam.
Tātad skrienu gan tā, gan šitā.

Bet kas ir tas skaistais - pēc kārtīgas nakts melnuma cīņas ar to un šo darbu, nakamis rīts, kad acis kaut kā nebūt dabūtas vaļā (jā, jā, ar spaini kafijas zirga stilā ;) jī hā!) un tikts līdz svaigam gaisam un kustībai, ir nereāli labi.
Daba sprāgst ārā tā, ka šķiet, tās krāsas ir pārspīlētas. Gaiss ir ideāls, ja ko tādu var teikt par gaisu.

Un tas pats, kad jāpaskrien vakarā - tās dabas dvakas tā pa dienu uzkrājušās, ka visur viss pilns. Un tad grūti saprast - izvēdinu vai pievēdinu galvu.

jā, zirgam šodien poēzijas diena.
ejot mājā, staigāšu ar purnu pavasarī.
jī hā!