Secinām, tātad, ka stāsts ir universāls ne tikai ģeogrāfiski (varēja notikt jebkurā pilsētā), bet arī laikmetīgi, jo sadzīviski-politiskā atšķirība starp deviņdesmitajiem un dekādi vēlāk izrādās nebūtiska.

Par "pankiem sirdī, nevis frizūrā" pilnīgi piekrītu, lai gan man liekas, ka ir ļoti skaisti, ja cilvēks pieaugot spēj saglabāt arī dumpinieka ārējos atribūtus. Man daudz mazāk patīk tas, ka liela daļa uņģika ir veiksmīgi atraduši darbu reklāmā, pašu Joņevu ieskaitot. Lūk, tas nav vis "matus nogriezt", tas ir kļūt par profesionālu smadzeņu pisēju un kapitālisma dīzeli.