Protams, vakars, piektdienas.
Es esmu sajūsmā. Mana sarkanvīna meitene- tu man esi no zelta! No tā zelta, kāds krīt pār rudens lapām. Nudien. Vienkārši, klusi un skaļi vienlaikus, smaidoši un tā, kā vien sirds kāro. Šīs dienas iespaidā es kļuvu par labsajūtas iemiesojumu nr.1. Balta, gaisīga, sārtiem vaigiem, mīkstiem solīšiem tipinot un sveces liesmas vērojot. Nekā lieka vairs nebija, par ko domāt.

Un es nezinu otru tādu vīrieti, kurš prastu reizē tik ļoti aizraut un ieklausīties. Man jāmulst.

Divi.