Dodu sev elpot.
/Sasarkt no tik zināmā
Viss
Es viegla kā pūciņa/ Es gaidu sniegu. Pat negaidu, vienkārši šobrīd alkstu. Gribu nosnigt no vakara debesīm uz kādas noslēpumainas, oranžīgu staru dodošas laternas. Un mazliet pabūt. Domās rakstīt par vērojumiem un nojausto. Zināt dzīvi(!), un pat nav nozīmes, esmu es cilvēks vai sniegs, vai gaiss. Man tas ir svarīgi- pabūt..