Apburtība.
Es vairs neprotu runāt. Tas skatiens ir ne tikai visur iededzis. Tas lēni slīd ap sirds dziļumiem. Kustīgs. Nepārejošs. Es vairs neprotu runāt. Man pretskatiens mulst un vārdi pārtop lidojošās domās. Nedzirdami visiem citiem. Tikai Tev vienam. Cilvēk, Tu nekad neesi bijis pat mazdrusku līdzīgs. Tu esi nebeidzami jauns un saturīgs. Manas acis to prot pamanīt un novērtēt. Bet runāt.. runāt es vairs neprotu. Jo tādā būtnē bezskaņā jāiegrimst.