Madara ([info]_whisper) rakstīja,
@ 2008-01-04 01:55:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:Salauzta.
Mūzika:Nespēju dzirdēt.

Slīkt un nenoslīkt.
Es smoku- klusi un lēni. It viss ir kļuvis smags un sāpēm pildīts.
Esmu maza mazītiņa zem šī spiediena. Pašas radītais. Pašas atzīts par labu esam.
Tagad es sākšu saprast.
Šķiet, ka nekad vairs nesmaidīšu. Zinu, laiks. Laiks. Laiks, kas apstājies.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mat
2008-01-04 09:52 (saite)
Vai tiešām tik traki, ka nekad vairs nevarēs pasmaidīt?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]_whisper
2008-01-04 14:13 (saite)
Paies laiks, varēs. Bet laiks ir apstājies. Es esmu tai pašā sekundē, tais pašās sajūtās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-01-04 19:53 (saite)
Laiks jau nekad neapstājas, lai kā arī mēs to kādreiz gribētu vai negribētu :)

Vai ir vērts palikt pie sajūtām, kas neliek smaidīt, vai tomēr tiekties pēc jaunām, kas tomēr varētu likt pasmaidīt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]_whisper
2008-01-04 21:23 (saite)
Bet tā sajūta, ka viss apstājies, pārņem ar ārkārtīgi lielu spēku. Noteikti, ka būs labi,es radīšu jaunas sajūtas un smaidīšu. Tikai.. mazliet jāpaiet šim nekustīgajam laikam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?