tik īpatnēji par Artmanes aiziešanu.

kad kāds cits lielais ir aizgājis, ir tādas vieglas skumjas, mazliet žēl, bet laiks dara savu, un tomēr žēl un šķiet, ka bijis kādā ziņā mīļš.

bet šoreiz. skatoties dienas video par bērēm tāda kā neērtības sajūta, kauns. kopā ar visu Dimitera ak mēs nabadziņi, Krievijas šovu, cilvēku aplausiem, iznesot vaļēju zārku no katedrāles. liekulība gandrīz katrā sejā. vai arī manā skatienā.

bet cik viņa izskatījās sakritusies sejā un veca. tik ļoti ne pēc sevis. bet nu. tā laikam bieži nāve izdara.