putnu novērotājs ([info]_re_) rakstīja,
@ 2008-10-16 11:56:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
tik īpatnēji par Artmanes aiziešanu.

kad kāds cits lielais ir aizgājis, ir tādas vieglas skumjas, mazliet žēl, bet laiks dara savu, un tomēr žēl un šķiet, ka bijis kādā ziņā mīļš.

bet šoreiz. skatoties dienas video par bērēm tāda kā neērtības sajūta, kauns. kopā ar visu Dimitera ak mēs nabadziņi, Krievijas šovu, cilvēku aplausiem, iznesot vaļēju zārku no katedrāles. liekulība gandrīz katrā sejā. vai arī manā skatienā.

bet cik viņa izskatījās sakritusies sejā un veca. tik ļoti ne pēc sevis. bet nu. tā laikam bieži nāve izdara.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]vilibaldis
2008-10-16 09:53 (saite)
aha, man tieši tāpati sajūta. Nezkāpec uztverās viss vairāk kā šovs nevis reāla cilvēka nāve. Un vēl Dimitera texts par eņģeļskaisto aizgājēju...
drusku pat aprāju sevi, par mēreno iekšējo cinismu.
Ir cilvēki, kuriem laiks aiziet, labi ja izdodas ar godu... Un dzīves teātris to godu nolika maliņā...

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?