pirms pāris gadiem, apskatot upesmāju pirmoreiz, pie pusbrukušā šķūnīša atradām mirušu lapsu.
vēlāk lapsu ar godu aprakām zem lazdas. citi gan viņai diezko mieru nedeva, raka ārā, mēs ciet, tie atkal raka ārā, līdz atliekas aiznesa pavisam

šodien pēc ziemas apciemojām vecās dzirnavas, kuras pērn paņēmām opiņā, pie pusbrukušā šķūnīša pirmo ieraudzīju mirušu lapsu. tik mīlīgu, biezu kažoku, brūnām, mīkstām ķepām un ausīm

nezinu, kur lai šo liek, bet uztveru par labu zīmi. man patīk lapsas un patīk upesmāja