gribu izdzēst cibu. pietiek šai atkarībai. bet ik tās pāris dienas apstājos pie tā, ka neprotu saglabāt savus tekstus, jo atšķirībā no lielā vairumā, kā tika noskaidrots pie aktrises, man patīk savi vecie ieraksti, salīdzinot tos ar saviem recent 20. un nevar saprast, kas ir sliktāk - ka tu kļūsti, vismaz sev šķietami, uz priekšu labāks vai ka tu kļūsti ar katru ierakstu, vismaz sev škietami, arvien trulāks. otra puse - ka tu visu laiku raksti sūdīgi, tik ar distanci to saproti, vai ka tu visu laiku raksti labi, tikai aprakstāmā vēl pārāk neatrautais tuvums tevi mulsina un neļauj uztvert objektīvi pozitīvi.

daži no jums man ir mīļi, daži ļoti patīk, daži ir interesanti.