svētdien negājām gājienu skatīties, jo otreiz tur ārā sevi pierunāt nespējām.

labi, atgādināšu! Tu tikai man atgādini, ka jāatgādina. :) mēs arī braucam tikai reizi gadā, bet ar nelieliem izņēmumiem jau no 1997. gada. no latvijas upēm man vislabāk patikušas tebra, brasla, pededze. bet viņas visas tādas, kurās vasaras vidū ir zems līmenis, līdz ar to kārtīgi jāstrādā, lai neuzskrietu kokiem, akmeņiem un sēkļiem. kā saka mans vīrs - nav laika alu iedzert! un dažkārt gadās, ka kādās vietās laivas jāapnes pa krastu, ja baigie koku krāvumi vai seklumi. bet toties krasti, ainavas, pašas upes ļoti skaistas un interesantas.
pēdējos 5 gadus laivojam pa dienvidigauniju, jo tur mans patēvs atradis perfektu servisu - pārdzen mašīnas no vienas nakšņošanas uz otru, komfortmīļi guļ mašīnās, nevis teltīs. mūs bīstamākajās vietās brīdina un pieskata, pusdienlaikā pacienā ar siltām pankūkām un plātsmaizēm. karoče, seniori gavilē un netaisās no šī atteikties. tur ejošākās upes ir ahja un võhandu, gleznainas, ar klintīm un skaistiem krastiem. tikko nobraucām elvas upi - maza, smuka, strādājama. tikai varēja būt siiiiiltāks! :D