jaunākais oficiāli ir atgriezies normāla svara un ķmi robežās atbilstoši savam vecumam, par ko neviltots prieks ne tikai mums abiem, bet arī dakterei. varbūt pārāk bieži viņas praksē tā negadās.
bet kas man liek mazliet aizdomāties, pirms darbu turpināšanas uztaisot cigoriņkafiju, uzsmērējot sviestmaizi, paķerot izstrādājumu riekstiņš ar kondensēto, vārīto pienu un vēl vienu lielo plūmi līdzi: viņas teiktais - tievie cilvēki neuzkož, nenašķējas starp ēdienreizēm. tā ir?