turpinot būtiskākās tēmas cilvēka dzīvē.
man patīk visi laikapstākļi, karsti, auksti, slapji, sausi, drēgni un pelēki, saulaini un daudzsološi, pastelīgi un plosoši. nu jūs sapratāt.
bet. kas man šausmīgi riebjas, derdzas un tracina. insekti. pēc nedēļas tur ārā esmu atgriezusies kā pāris elles lokus nogājusi. sūda knišļi kurzemē – tās sīksīkās mušiņas, kuras lāga neviens pūšamais neņem, spējīgas novest akūti nervozā stāvoklī uz skaitli trīs. odi kā odi, tie visur vienādi, dienvidigaunijas krastos, pašu mājās, rendas mežos gan tikai pāris, kaimiņš ar iesūcmašīnu esot 3 gadu laikā mērķtiecīgi samazinājis populāciju. sikspārņi taču ēd arī citus mošķus, ne? stulbās mušas, kurām no tevis it kā neko nevajag, tomēr uzvedas sliktāk kā 5 no rīta dauzīties kāri kaķēni. bet tad aklie dunduri, indīgās raibās un vēl kaudze neidentificēto ir izplēsuši brūces manos stilbos, potītes apkārtmēru dubultojuši, iedūruši sarkanu caurumu acs iekšējā kaktiņā (labi, ka ne tas pats potītes uzraugs) un noveduši mani nožēlojamā paskatā.