a jūs bērnībā palaidnības taisījāt?
esmu sajūsmā par vīra stāstiem - gandrīz uzspridzinājām manu vecomammu, nē nu, mēs parasti tajā ugunskurā visu ko spridzinājām, uz lielā ceļa stopēšana ar milicijas zizli, paši pēc tam ar neizslēgtu (atcerieties, kādreiz bija tādi kruti, ar baterijām un lampiņām iekšā, manam briesmīgajam krustēvam tāds bija, pāris reizes pa kluso paspēlējāmies) joņo prom pa dārziņiem, ar aronijām šaut garāmbraucošos vējstiklos, ar neapseglotiem kolhoza zirgiem pāri žogiem, you name it.
man nekā tāda nav, ne es skolu bastoju, ne kāvos ar pagalma krieviem, mājās nācu kā mammas likts, dzert arī sāku tikai 13 gados (nu labi, bet tas bija pieaugušo deju kolektīvs ar ballēm pēc koncertiem un divām liķiera špicglāzītēm), vienīgi ar brāli mūždien plēsāmies, reiz pārsitu viņam galvu ar riekstu stangām. naktī cēlos klausīties vai vēl elpo.

un, tātad, jūs?