rīta kafijas laikā kabineta durvis paver nedaudz bikla kundze, nomurmina sveicienu un, saņēmusi atbildi, pošas iekšā, aiz sevis pieverot durvis. ģērbta nekā, melnā, melnām saulesbrillēm, pagariem sirmiem, pavirši koptiem matiem, spieķis pakārts šņorītē uz rokas. un tad krieviski sāk lūgumu ziedot nodegušā klostera atjaunošanai. priekšnieks šo to uzjautā, aprunājas un galā arī iedod naudu.
stāsts no kundzes ar ļoti ticamām, precīzām detaļām un uzskates materiāliem, kuri gan netiek rūpīgi aplūkoti no mūsu puses.

tikai tagad nespēju pilnīgi neko atrast par nodegušu Alojas pareizticīgo sieviešu klosteri.