kas notiek, ja elbas campo all'aia lasa grāmatu ar spāres saules brillēm uz acīm dienvidū.
tad dabū prosecco sveicienā un alien paskatu lidostā.

nosēžoties gandrīz nolūza ritenis, lai arī lēzeni un maigi līdz. turp jautrie kalniņi lejup bez atsitiena, savukārt.
monte capanne mierīgi vizinājāmies dzeltenos metāla kurvjos pa divi augšup uz kilometru, ne nieka nenojaušot par apsolīto ārprātu kādas 160 jūdzes zemāk romā, ar nobīdi realitātē uz etnas rīkli, un vēl sagaidāmo nelaimi lorkā.
bet es zinu kādēļ monteroni d'arbia - asciano - la foce pasaule patīk vislabāk. pakalnu līnija, miežu spilgtais, virmojošais zaļums un ciprešu štrihs ir arhitektoniski tīrs attēls.

un tagad neticami banālais - mājās ir vislabāk. ne foršāk, bet labāk.