Es tikai vakar uzzināju, ka tam, ko tik bieži ir nācies novērot, ir savs nosaukums, proti, Dunning–Kruger effect (https://en.wikipedia.org/wiki/Dunning%E2%80%93Kruger_effect). Konteksts gan nebija saistībā ar ikdienišķo, bet gan zinātnisko publikāciju rakstīšana un tas, ka recenzents jāuztver kā vērtīgu bezmaksas rekomendāciju sniedzējs, nevis tava ego grāvējs.

Tas taču jau no skolas laikiem novērots: pēc eksāmena visbažīgākais skats tiem, kas beigās ir labākie.

Bet ir dīvaini, ka es visu laiku šaubos par savām darbībām, tajā pašā laikā bieži tās tik un tā vērtējot augstāk par citu padarīto.