es pilnīgi saprotu tavu nemieru. pamodos naktī, iedomājos par citātu un tas mokoši malās pa galvu. visbriesmīgāk tur ir par tuvajiem cilvēkiem, kuri var atnākt kā lamatas. jo tas jau vienmēr ir tāds kā mierinājums - doma, ka varbūt būs iespējamas satikt zudušos tuviniekus tur, viņā pusē. bet, lūk, te kāds saka, ka tie nemaz nav viņi, bet gan lamatas, un no viņiem jābēg.