Elizabete ([info]_elizabete) rakstīja,
@ 2015-02-03 19:47:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Man kauns, bet man nedod miera šis debīlais komentārs zem Džima raksta. Tam it kā ir pavisam maz sakara ar rakstā stāstīto, taču izklausās kā šausmenē:
"Linda un citi,
kad nomirsit tad neejiet pretī gaismai, bet pieprasiet ar visu savu esību atgriezties pie Avota. Ja iesit pretī gaismai, tad kā mušas iekritīsit elektriskā tīklā, kas izdzēsīs jūsu atmiņas un nonāksit viltus vecāko lokā, kas pētīs jūsu darbus un atgriezīs jūs atpakaļ uz zemi. Jūs pēc nāves var satikt Jūsu radinieki, draugi utt. kas aicinās nākt baltajā gaismā - bēdziet, tās ir lamatas Tā jūs būsit mūžīgs ieslodzītais uz šīs planētas. Šī planēta ir cietums. Tas ka jūs izdarījāt šādu rīcību bija nolemta, nu jūs sevi mocāt visu dzīvi. Un tā atkal un atkal un atkal. Jums jāatgriežas pie Avota un tad jūs būsit brīvi. Brīvi iemiesoties uz kuras planētas, dimensijas, visuma, būtnes vien vēlaties. Tas ir viss kas jums jāzin. Kam lemts saprast tas to arī izdarīs."


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lara
2015-02-05 11:02 (saite)
es pilnīgi saprotu tavu nemieru. pamodos naktī, iedomājos par citātu un tas mokoši malās pa galvu. visbriesmīgāk tur ir par tuvajiem cilvēkiem, kuri var atnākt kā lamatas. jo tas jau vienmēr ir tāds kā mierinājums - doma, ka varbūt būs iespējamas satikt zudušos tuviniekus tur, viņā pusē. bet, lūk, te kāds saka, ka tie nemaz nav viņi, bet gan lamatas, un no viņiem jābēg.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?