hey nē, te ir noticis pārpratums.
esmu pret anoreksiju un bulīmiju gan vispār, gan sevī.
vemt gribēju, jo biju ļoti pārēdusies, fiziski slikti jutos. bet es to nedaru, nekad.
patiesībā man ir trešais no variantiem, ko latvijā parasti piemirst - pārēšanās. ārzemēs gan tas ir trīsvienībā ar bulīmiju un anoreksiju.

es sevi mīlu, esmu pašpārliecināta, man ir visai veiksmīga karjera, draugi, paziņas, ģimene, kolēģi, hobiji u.t.t. Man šķiet, ka es reizēm radu iespaidu - redz kā var redzēt, ja vienam kādā jomā ir dots daudz, tad kādā citā atņemts. Nu man tā kā atņemts izskata (tīri figūras) jomā.

es labi saprotu un praksē izmatoju psiholoģiju, cilvēka ķermeņa valodu. es arī saprotu, kāpēc pārēdos un pamazām strādāju ar sevi arī šajā jomā.

īss ieskats manā vēsturē ;) - man liekais svars ir jau no kādu 9 gadu vecuma. neskatoties uz to, ka sportoju utt. To, izrādās, izraisīja zāles un tāpēc es nevarēju no tā atbrīvoties. taču visu mūžu man bija informācija, ka es pati esmu vainīga, ka pati nepareizi ēdu u.t.t. Nesen izārstējos un tiku galā ar zāļu izraisīto problēmu. Atlika vien tāds "nieks" kā visu lieko nomest. tajā brīdī man aptrūkās spēka, jo sevišķi tāpēc, ka uzzināju par svara rašanās iemesliem un veltīgajiem pūliņiem. aptrūkās spēka, uzēdu vēl 15 kg pāris mēnešos. tīri psiholoģiski.
tagad cenšos tikt no tiem vaļā, lai būtu veselīga, lai būtu normāla, lai būtu skaistāka.
bet veiksmīga esmu arī ar visu centneri.

lūk, cik gari man sanāca.
bet paldies Tev liels par ieinteresētību un palīdzību. es to tiešām novērtēju, tikai Tev bija nedaudz nepareiza info.