pārēšanās turpinās
protams, pēc paciņas aprītu vafeļu, ceptu dārzeņu pannas un 5h miega dienas vidū man vēl vajadzēja ĒST.
filmās tik kārdinoši tiek ēsts neveselīgs piegādāts ēdiens, ka man arī sagribējās. sākās viss ar vēlmi pēc hamburgera un slinkumu pēc tāda braukt. chicko chicken jau sastādīju milzīgu pasūtījuma sarakstu. siekalas mutē jau nespēja sagaidīt. izrādījās, ka pasūtījumam ir jau par vēlu.
mēģināju atmest domu.
bet tomēr pasūtīju chilli picā 2 normālās picas un biezpiena desertu (jap, kopā 8Ls).
reizē gandrīz miru no kauna - man šķiet nenormāli pasūtīt uz mājām ēdienu, ja nav nekāda pasākuma, ja esmu viena, neesmu slima. un resna esmu. un paēdusi.
nepacietīgi gaidīju, gribējās lai ātrāk paiet tā norēķināšanās lieta.
piegādātājs ļoti seksīgs un nenormāli nervozs. ja es būtu mega seksbumba, būtu droša, ka viņam stresiņš no tā, cik ļoti mani grib. bet tā kā neesmu seksbumba, tikai bumba, tad... stress viņam bija no kaut kā cita.
bet nav tik traks tas mirklis. varbūt, ja piegādātājs būtu par sevi pārliecināts vai pat lecīgs, justos švakāk. bet katrā ziņā tas nebija daudz briesmīgāk par mirkli, kad ginekologs šmakarē ar spoguli Tavas iekšas un, ciešoties, zini, ka tūlīt tūlīt jau būs cauri.

tas arī viss. picas apriju, skatoties filmas. nenormāli pārēdos. pēdējoreiz no divām tādām picām mēs 4 cilvēki pārēdāmies. šoreiz es viena četrkārši. protams, sameklēju arī mezym forte. daudz. tagad noteikti nenoturēšos un iešu uz ledusskapi pēc biezpiena deserta, lai justos vēl pretīgāk.
spogulī paskatoties gribēsies to sadauzīt, vai ar nazi sev nogriest ļumekļus. skatoties filmas, aizmirsīšos. ik pa laikam atkal sākšu sevi šaustīt. un tad lai remdētu skumjas un rastu labsajūtu, apmierināšu sevi.
klišejisks nožēlojams sestdienas vakars.