![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Paslavēju nereti sevi par to, ka man pietiek prāta un lēnprātības nemesties komentēt/neiesaistīties diskusijās dažlabos pēdējā laikā manītajos rakstiņos, gan vispābā lv-based portālos, tak jau pamatā še pat, cibiņā.
Tomēr šodien, šķiet, tās lēnprātības pamazāk, i skumji kaut kā kopsummā - tamdēļ laikam noraušos tūdaļ uz pilnu klapīti.
A skumdina mani lūk, kas.
Tas, ka tik daudzi itin kā visnotaļ saprātīgi [vai nu vismaz tādi, kas nereti izklausās saprātīgi] ļauži stāsta savas domas, prezentē tās ar tādu kā pozitīvu pārliecību un jaunatklājēja prieku - tādas, no kurām man mati stāvus ceļas, kuras man šķiet tik a priori nejēdzīgas, neapspriežamas un nožēlojamas, ka pat šķiet tukši kaut ko vispār par to diskutēt. Nemēģināšu sniegt savus argumentus pret šīm lietām, tik nu atļaušos uzskaitīt, pēc iespējas ievērojot dilstošu secību.
Piemēram, pirmais lielākais ļaunums: skolēnu formas un to obligāta lietošana, iet roku rokā ar obligāto militāro karadienestu.
Progresīvais ienākuma nodoklis - vispār vāks. Varbūt pat šis ir zināmā mērā sliktāks par skolēnu formām.
Vai arī, sauklis, kuru savam kādus 2-3 mēnešus atpakaļ Dienas blogos publicētam rakstam izvēlējusies kāda mana sena draudzene - 'Latvijai vajadzīgs savs Obama'.
Vai arī šis - Tautas Vēlēts Prezidents!! (uķi-buķi, bļe) (mērs, pagastvecis, šerifs, pionieru pulciņa līderis).
Un šis - subsīdijas konkrētai nozarei ar mazu pievienoto vērtību(būvēsim bibliotēku, kaut vai tikai tamdēļ, lai sildītu būvniecības nozari, ai, nabadziņi)
Vispārīgu, autoritāru un kreisu uzskatu paušana personām, kurām piedienētos būt liberālām un demokrātiskām dēl lifestyla un kopējā dzīves razklada. Par 'zināmu, kontrolētu' diktatūru un cenzūru nupat jau dzirdu runājam tik tuvu un tik senus paziņas, ka bail.
Tas viss biedē. Vai tiešām būtu tik draņķīgi, ka pat jums, gaišie un mīļie - vajadzētu tādus vārdus mutē ņemt, tādas domas galvā laist? Kauns.
Es zināju, ka nozīmīga daļa sabiedrības ir slimiņa; bet nu tak attopieties, lūdzami.
Var jau būt, ka manu ASV darbakolēģu joks, par to, ka mani uzskati nav vis 'liberal' bet 'libertine', ir patiess un в каждои шутке есть доля шутки, tak jau ka 'uzraudzība un kontrole' ideoloģijas piekritēju izraušanās vadībā nav un nevar būt attaisnojama.
Tomēr šodien, šķiet, tās lēnprātības pamazāk, i skumji kaut kā kopsummā - tamdēļ laikam noraušos tūdaļ uz pilnu klapīti.
A skumdina mani lūk, kas.
Tas, ka tik daudzi itin kā visnotaļ saprātīgi [vai nu vismaz tādi, kas nereti izklausās saprātīgi] ļauži stāsta savas domas, prezentē tās ar tādu kā pozitīvu pārliecību un jaunatklājēja prieku - tādas, no kurām man mati stāvus ceļas, kuras man šķiet tik a priori nejēdzīgas, neapspriežamas un nožēlojamas, ka pat šķiet tukši kaut ko vispār par to diskutēt. Nemēģināšu sniegt savus argumentus pret šīm lietām, tik nu atļaušos uzskaitīt, pēc iespējas ievērojot dilstošu secību.
Piemēram, pirmais lielākais ļaunums: skolēnu formas un to obligāta lietošana, iet roku rokā ar obligāto militāro karadienestu.
Progresīvais ienākuma nodoklis - vispār vāks. Varbūt pat šis ir zināmā mērā sliktāks par skolēnu formām.
Vai arī, sauklis, kuru savam kādus 2-3 mēnešus atpakaļ Dienas blogos publicētam rakstam izvēlējusies kāda mana sena draudzene - 'Latvijai vajadzīgs savs Obama'.
Vai arī šis - Tautas Vēlēts Prezidents!! (uķi-buķi, bļe) (mērs, pagastvecis, šerifs, pionieru pulciņa līderis).
Un šis - subsīdijas konkrētai nozarei ar mazu pievienoto vērtību(būvēsim bibliotēku, kaut vai tikai tamdēļ, lai sildītu būvniecības nozari, ai, nabadziņi)
Vispārīgu, autoritāru un kreisu uzskatu paušana personām, kurām piedienētos būt liberālām un demokrātiskām dēl lifestyla un kopējā dzīves razklada. Par 'zināmu, kontrolētu' diktatūru un cenzūru nupat jau dzirdu runājam tik tuvu un tik senus paziņas, ka bail.
Tas viss biedē. Vai tiešām būtu tik draņķīgi, ka pat jums, gaišie un mīļie - vajadzētu tādus vārdus mutē ņemt, tādas domas galvā laist? Kauns.
Es zināju, ka nozīmīga daļa sabiedrības ir slimiņa; bet nu tak attopieties, lūdzami.
Var jau būt, ka manu ASV darbakolēģu joks, par to, ka mani uzskati nav vis 'liberal' bet 'libertine', ir patiess un в каждои шутке есть доля шутки, tak jau ka 'uzraudzība un kontrole' ideoloģijas piekritēju izraušanās vadībā nav un nevar būt attaisnojama.
vadoņu rēgi klīst
Tak ar valsti ir tāpatiņās kā ar laulību - tas, ar ko kopā dzīvo, atstāj nospiedumus iekš psihes.